TAY NINH - Kočinčina
Apskatīts: 440
MARCEL BERNANOISE1
I. Fiziskā ģeogrāfija
Austrālijas province Teinins [Tajs Nins] virspusējā platība ir aptuveni 450.000 XNUMX hektāru, un to ziemeļos un rietumos ierobežo Kambodža, bet dienvidos — provinces Giadinh [Gia Định], Čo Lons [Chợ Lớn] un Tanāns [Tans] un austrumos pie Saigon [Sài Gòn] upe. Zemi salauza tikai viens viļņojums, kalns, ko sauc par "Nui Ba Den"[núi Bà Đen], 1.000 metrus augsts, augstākais punkts Kočinas-Ķīnā.
HIDROGRĀFIJA
Provinces ūdens ceļi ir Saigon [Sài Gòn] upe un [Vāms Cỏ] upe ar tās pietekām, kuru galvenās ir upes (rach) Cai Bac [Cái Bạc], Soc Om [Soc Om] un Teinins [Tajs Nins]. Šie ūdensceļi ļauj nelielas tonnāžas laivām braukt tik tālu Lo Go [Lò Ejiet] uz upes Cai Bac [Cái Bạc] un uz Ben Cui [Bến Củi] uz Saigon [Sài Gòn] upe.
SAZIŅAS LĪDZEKĻI
Teinins [Tajs Nins] tiek apkalpots ar sakariem pa ūdeni, izmantojot palaišanas pakalpojumu reizi divos mēnešos starp Teinins [Tajs Nins] un Saigon [Sài Gòn]. Tālāk ar daudzām automašīnām, kas pārvietojas pa ceļiem no Teinins [Tajs Nins] līdz Saigon [Sài Gòn] un zvanot uz Godauha [Gò Dầu Hạ] un Trangbanga [Trảng Bàng]. Tā maršrutu tīkls ietver:
Divi ceļi:
- no Teinins [Tajs Nins] līdz Saigon [Sài Gòn], no kuriem viens, vietējais 12. maršruts, ko turpina koloniālais maršruts 1, apkalpo pilsētas centrus. Trangbanga [Trảng Bàng] un Godauha [Gò Dầu Hạ]. Teinins [Tajs Nins] ir 99 km, Trangbanga [Trảng Bàng] 49 km un Godauha [Gò Dầu Hạ] 60 km no Saigon [Sài Gòn] maršrutā Saigona-Pnompeņa [Sài Gòn-Pnôm Pênh];
- Ir divi maršruti, kas ved uz Pnompeņa [Pnôm Pênh], garām iet koloniālais ceļš 1 Godauha [Gò Dầu Hạ], un vietējais 13. maršruts no plkst Teinins [Tajs Nins], kas, plkst Soairieng [Soài Riêng], pievienojas koloniālajam ceļam 1, kas ved uz Pnompeņa [Pnôm Pênh]. Lai izbrauktu no provinces pa jebkuru maršrutu, jāšķērso prāmis, taču to drīzumā nomainīs tilts;
- Cits maršruts kursē no Teinins [Tajs Nins] līdz Kedoi [Kẻ Đôi], ciems, kas atrodas pakājē Nui Ba Den [núi Bà Đen], 15 km no Teinins [Tajs Nins]. Šis maršruts sadalās:
a) 8.700 km garā maršrutā, kas ved uz kalna pakājē, kur gājēju celiņš ved uz pagodām, kur atradīsiet “Tumšā Jaunava”, iecienīts svētceļojumu objekts;
b) maršrutā, kas tiek būvēts, kam seko taka, kas ved uz virsotni Nui Ba Den [núi Bà Đen];
4. Vietējais 13. maršruts, kursē no plkst Teinins [Tajs Nins] uz Saigon [Sài Gòn] upe, un no šī punkta turpinās līdz provincei Tudaumots [Tas ir viss], ļoti gleznaina, kā arī maršruts uz Soairieng [Soài Riêng], nejauši šķērsojot medījumu pilnu meža apgabalu;
5. Maršruts, 15 km garš, no Trangbanga [Trảng Bàng] līdz Bungbinh [Bin Binh], no kuras vietas sausajā sezonā ir pajūgu trase, kas apmales krastos Saigon [Sài Gòn] upe;
6. Maršruts, 1 km virs pilsētas Trangbanga [Trảng Bàng], kas savieno koloniālo ceļu 1 ar provinču maršrutiem Čo Lons [Chợ Lớn].
Papildus šiem galvenajiem maršrutiem provincē ir:
a) maršruts uz Xom Vinh [Xóm Vinh], bruģēts tikai aptuveni 4 km garumā, bet sausajā sezonā to var izmantot automobiļi, maršruts, kas ved cauri spēļu rajoniem un ļauj apmeklēt torni Chot Mat [Chột Mắt];
b) Thanhdien [Thanh Điền] maršruts, kura tuvumā atrodas pagoda, kurā atrodas zināmi arheoloģiski interesanti elki.
II. Administratīvā ģeogrāfija
VISPĀRĒJĀ ADMINISTRĀCIJA
Teinins [Tajs Nins], kas bija tikai provinces rajons (Phu). Giadinh [Gia Định], Annamites valdības pakļautībā, 14. aprīlī tika izveidota par provincith Admirālis BONNARDS 1862. Šī province ir sadalīta divās daļās, Taibiņa [mierīgi] un Trangbanga [Trảng Bàng]; pirmajā ir slimnīcas organizācija ārsta vadībā, bet otrajā - medicīnas amats vietējā ārsta vadībā.
POPULĀCIJA
Provincē ir mazapdzīvota ar tikai 93.000 XNUMX iedzīvotāju, un tai nav citu nozīmīgu centru, izņemot galveno pilsētu. Trangbanga [Trảng Bàng] un Godauha [Gò Dầu Hạ], kas atrodas attiecīgi 100, 50 un 78 km attālumā no Saigon [Sài Gòn]. Iedzīvotāju sastāvs ir šāds:
Annamieši: 80707, kambodžieši: 9457, čamieši: 1110, činsieši: 781, Minhuongs: 377, eiropieši: 87, indieši: 31; Kopā: 92550.
III. Ekonomiskā ģeogrāfija
Neviena svarīga nozare vēl nav attīstīta. Provinces galvenā bagātība ir lauksaimniecība un medības.
Ikviens, kurš vēlas doties pāri plantācijām un palīdzēt produktu izstrādē, var viegli iegūt informāciju par hevea audzēšanu (gumija) augs, cukurniedres, zirnekļi (zemes rieksti), kā arī Indijas kaučuka ražošana, cukura un riekstu eļļu rafinēšana. Viņi var arī viegli izveidot priekšstatu par provinces resursiem attiecībā uz malku un kokmateriāliem galdniecībā.
FAUNA UN FLORA
Neiedziļinoties detaļās, uzmanība jāpievērš sugu daudzveidībai, kas sastopama visur. Kukaiņi, ķirzakas, grauzēji, brieži, atgremotāji, putni šeit ir sastopami lielā skaitā, starp kuriem jāmin karaliskais tīģeris, retākā degunradžu suga un ļoti daudzveidīgas vāveres. Starp putniem ir sastopami calao jeb ragknābis un ērgļi. Starp kukaiņiem ir daudz dažādu cicindcla (tīģeris-vabole) un skarabeji, un tie, kas pazīstami ar nosaukumu “Coq des Bois”, kas ar savu balto pūkainību ir zieda izskatā.
Kas attiecas uz floru, to galvenokārt pārstāv dažādas papardes un daudzas orhideju šķirnes.
IV. Vēsture
Oficiālie dokumenti ir pilnībā vainojami autentiska vēstures ieraksta izveidošanā.
Tuvojoties 1850. gadam, anamīta mandarīns HUYNH DUONG GIANG [Huỳnh Đường Giang], kas pārvaldīja provinci, uzbruka kambodžieši. Uzskatot savu pretošanos veltīgu, viņš, kā arī viņa leitnants Čans Tongs [Čanh Tổng], izdarīja pašnāvību. Viņa piemiņai tika uzcelta pagoda plkst Tra vongs [Trà Vông], un tur katru gadu tiek rīkota piemiņas ceremonija. Šajā periodā Annamietis no Annamas, vārdā DANG VAN DUA [Đặng Văn Đua], apmetās guberņas dienvidu daļā un nodibināja Trangbanga [Trảng Bàng], kur viņa piemiņai uzcelts templis. Franču iekarošanas laikā mandarīns no Teinins [Tajs Nins], vārdā KHAM TAN TUONG [Khâm Tấn Tường], atsakoties iesniegt, patvērās plkst Phu An Iet [gò Phú An] (ciems Hao Duoc [Hào Đước]) un pulcēja vairākus piekritējus. Viņi tika izklīdināti sadursmē, un viņu sakāve, kas sakrita ar Kham Tan Tuong nāvi 1860. gadā, iezīmēja Annamiešu pretestības beigas.
Kambodžieši tomēr Champa vadībā devās laukumā un devās tālāk Teinins [Tajs Nins], un 7. gada 1566. jūnijā plkst Truong Voi [Trường Voi] saskārās ar franču karaspēku, izraisot kapteiņa LARKLŪZA un leitnantu LESAGE, kā arī 8 apakšvirsnieku un karavīru zaudējumu. Pēc šīs cīņas pulkvežleitnanta MARŠĒZA vadībā tika nosūtīti pastiprinājumi. Otrā saderināšanās notika 14. gada 1866. jūnijā plkst Bang Dung [Bàng Dung] (ciems Hao Duoc [Hào Đước]). Tas izraisīja Champa sagrāvi, bet maksāja dzīvības of Pulkvežleitnants MARŠĒZS. Kapteinis BEKJAMENS un 13 apakšvirsnieki un karavīri no 58. rotas 3. rotasnd jūras kājnieku pulks.
BAN TU Thu
4 / 2020
PIEZĪME:
1: Marsels Georges Bernanoise (1884-1952) - gleznotājs, dzimis Valenjenā - Francijas ziemeļu reģionā. Dzīves un karjeras kopsavilkums:
+ 1905-1920: strādā Indoķīnā un atbild par misiju pie Indoķīnas gubernatora;
+ 1910: skolotājs Francijas Tālo Austrumu skolā;
+ 1913: vietējās mākslas studijas un daudzu zinātnisku rakstu publicēšana;
+ 1920: Viņš atgriezās Francijā un organizēja mākslas izstādes Nensijā (1928), Parīzē (1929) - ainavu gleznas par Lotringu, Pirenejiem, Parīzi, Midi, Villefranche-sur-mer, Sentropesu, Itāliju, kā arī dažus suvenīrus. no Tālajiem Austrumiem;
+ 1922: Dekoratīvās mākslas grāmatu izdošana Tonkinā, Indoķīnā;
+ 1925: ieguva galveno balvu Marseļas koloniālajā izstādē un sadarbojās ar Pavillon de l'Indochine arhitektu, lai izveidotu interjera priekšmetu komplektu;
+ 1952: nomirst 68 vecumā un atstāj lielu skaitu gleznu un fotogrāfiju;
+ 2017: Viņa pēcnācēji veiksmīgi uzsāka gleznošanas darbnīcu.
ATSAUCES:
◊ Grāmata “LA KOČINČĪNA”- Marsels Bernanoīzs - Hong Duc [Hồng Đức] Izdevēji, Hanoja, 2018.
◊ Wikipedia.org
Treknrakstā un slīprakstā rakstītie vjetnamiešu vārdi ir ievietoti pēdiņās - noteicis Ban Tu Thu.
REDZĒT VAIRĀK:
◊ CHOLON - La Cochinchine - 1.daļa
◊ CHOLON - La Cochinchine - 2.daļa
◊ SAIGON - La Cochinchine
◊ GIA DINH - La Cochinchine
◊ BIEN HOA - La Cochinchine
◊ THU DAU MOT - La Cochinchine
◊ MANS TOST - La Cochinchine
◊ TAN AN - La Cochinchine
◊ COCHINCHINA