CHỮ NÔM jeb bijušais vjetnamiešu scenārijs un tā iepriekšējie ieguldījumi Vjetnamas literatūrā - 3. sadaļa

Apskatīts: 1011

Nguyn Khắc Kham

… Turpiniet 2. sadaļu:

II. Ķīniešu burti, kurus lieto kombinācijā attēlošanai Chữnôm

    Ikreiz, kad viens ķīniešu raksturs nevarēja attēlot Chữ Nom ar Ķīnas – Vjetnamas lasījumu vai tās – vjetnamiešu valodas lasāmības līdzībām tika izmantotas divas ķīniešu rakstzīmes, viena bija nozīmīga, otra - fonētiska.

   Par fonētisko ķīniešu valodas burtu izvēli pamatoja ar divpadsmit noteikumiem, kas iepriekš doti Hồ Ngọc cẩn par skaņu līdzībām. Kas attiecas uz nozīmi, to agrāk pārstāvēja vai nu ķīniešu raksturs, vai ķīniešu radikālis.

Piem .: + Nôm raksturs 𠀧 (ba, trīs) veido fonētika 巴 (lasīt ba) un nozīmīgumu, kas nozīmē trīs.
+ Nôm raksturs 𢬣 (Tay, roka) veido nozīmīgums Rokas (roka) un fonētisko oo (lasīt tā). 
+ Nôm raksturs 啉 (tram, simts) veido nozīmīgums 百 (simts) un fonētisko 林 (lasīt lm). 
+ Nôm raksturs 𪡔 (ra, iet ārā) veido fonētika 出 (lasīt la) un nozīmīgumu (iet ārā).

     Šie piemēri rāda, ka nozīmei nav noteiktas pozīcijas. Principā tas ir novietots kreisajā pusē. Tā tas ir iepriekšminētā otrā piemēra gadījumā. Tomēr estētikas dēļ nozīmīgums var mainīt savu pozīciju.

    Tādējādi pirmajā piemērā tas ir novietots labajā pusē, trešajā - augšpusē un ceturtajā - apakšā. Pēdējā, vienmēr tā paša iemesla dēļ, to var arī novietot labajā pusē šādi. Gadījumā, ja to veido viens no 214. gada radikāļi no Ķīniešu leksikons, tās nostāja ir tāda pati, kā parasti attiecīgajā ķīniešu raksturā būtu radikāls.

Piem .: + Nôm raksturs 吶 nē (runāt) kur radikāls mute atrodas kreisajā pusē.
+ Nôm raksturs 𩾷 quạ (krauklis, vārna) kur radikāls 鳥 atrodas labajā pusē. 
+ Nôm raksturs 𥵛 nong (plakans, liels groziņš) kur radikāls Bambusa ir augšpusē. 
+ Nôm raksturs 峼lng (iekšas, sirds) kur radikāls 心ir apakšā.²¹

    Izņēmuma kārtā - dažos Chữ Nom kas sastāv no divām ķīniešu burtiem, kurus lieto kopā, abi to komponenti var norādīt uz nozīmi. Pēc tam mums ir tīrs Chữ Nom. Tādējādi Vjetnamas morfēma gi✈i or tr✈i (debesis, debesis) pārstāv Chữ Nom 𡗶, pati divu ķīniešu rakstzīmju kombinācija Diena un 上. Par izrunu nav pat visattālākā mājiena.²²

    Dažas Chữ Nôm var saturēt arī nozīmīgumu no Chữ Vīnogas vai ķīniešu rakstzīme ar Sino-Vjetnamas lasījumu un fonētisks savienojums no Chữ Nom. Tādējādi Vjetnamas morfēma l✈i (vārds, runa, paziņojums) ir pārstāvēta Nom 口 𡗶 ar sarežģīto grafēmu, kas sastāv no ķīniešu radikāļa mute tiek izmantots kā nozīmīgums un Chữ Nom (gi✈i or tr✈i) tiek izmantots kā fonētisks.²³

    Ar šiem dažiem izņēmumiem Chữ Nom šī otrā tipa ir nozīmīgi un fonētiski, abi ņemti no ķīniešu burtiem.²⁴ Tomēr daži teksti Chữ Nom it īpaši katoļu misionāru un kopistu reproducētie atklāj tendenci saglabāt tikai fonētiku, apspiežot nozīmīgumu.

    Šeit ir piemērs, kuru citēja Hồ Ngọc cẩn.

   Frāze: Piemēram, xưnē (Pastāv pirms un tagad) tika pārstāvēta Nom 𣎏 固 初 尼 katoļu misionāri šādi: lai gan tas parasti būtu transkripcijā Nom šādi: 有 固 汖 今 尼 saskaņā ar Hồ Ngọc cẩn vai šādi: 固 有 汖 哰 pēc prof. Nguyễn Kvangs Xỹ un prof. Vũ Văn Kính²⁵.

    Šī vienkāršošana Chữ Nom parasti var izskaidrot ar nepieciešamību Nom teksti, lai ietaupītu laiku. Saskaņā ar DươQuảHām, tā pati motivācija varētu būt ieskicējusi dažus īpaši vjetnamiešu saīsinātus ķīniešu rakstzīmju veidus, kurus izmanto attēlošanai Chữ Nom.

Piem .: + vjetnamiešu morfēma lam (darīt) ir pārstāvēta Nom by 爫, ķīniešu valodas rakstzīmes saīsinātā forma Par. 
+ Vjetnamas morfēma bija (jābūt) Nom by Luo, ķīniešu valodas rakstzīmes saīsinātā forma 羅.²⁶

    Papildus iepriekšminētajiem Chữ Nom, proti, Chữ Nom pārrakstīts ar vienu ķīniešu rakstzīmi un Chữ Nom pārrakstot vairāku ķīniešu burtu kombināciju, īpaši jāmin šādi Chữ Nom 👫 👪 (khề-khà, [balss] būt vilinošam un aizsmakušam) Un 乒 乓 (khệnh-khạng, būt neveiklam; lēnām staigāt kā svarīgs cilvēks, uzvelciet gaisu).²⁷ šis Chữ Nom unikāla tipa atrada prof. Nguyễn Kvangs Xỹ un prof. Vũ Văn Kính dzejolī iekšā Chữ Nom by Cao bá Quat, dzejnieka zinātnieks imperatora pakļautībā Tự Ðức. Saskaņā ar Tự-esển Čữ Nom (Vārdnīca Chữ nom), šie divi Chữ Nom būtu nepareizi analizēt to struktūru. Personīgi mēs domājam, vai tos ir izveidojuši vjetnamieši, pamatojoties uz to pašu būvniecības principu kā mūsdienu ķīniešu raksturs ping pàng or pingpongu vai arī tas ir tikai tīras sakritības gadījums.²⁸

... turpināt 4. sadaļā ...

REDZĒT VAIRĀK:
◊  CHỮ NÔM jeb bijušais vjetnamiešu scenārijs un tā iepriekšējie ieguldījumi Vjetnamas literatūrā - 2. sadaļa.
◊  CHỮ NÔM jeb bijušais vjetnamiešu scenārijs un tā iepriekšējie ieguldījumi Vjetnamas literatūrā - 1. sadaļa.
◊  CHỮ NÔM jeb bijušais vjetnamiešu scenārijs un tā iepriekšējie ieguldījumi Vjetnamas literatūrā - 4. sadaļa.

PIEZĪMES: 
²¹  Dương Quảng Hàm, op. citēts, 279. - 279.b lpp. - 三 根 谷 徹, 安南 語 [Ti Nang], 世界 言語 概 說 下 卷, 研究 社 1955. 三 根 谷 徹, 漢字 ガ ら 口 一 マ 字 へ [Từ chữ Hán chuyển dziedāja chữ latīņu valodā], 月刊 百科, 7 Nr. 70, 1968, 15., 16., 25. lpp. 
²²  Dương Quảng Hàm, 103. lpp. Nguyễn Ðình Hoà, op. citēts, 272. lpp. 
²³  Dương Quảng Hàm, op. citēts. 103. lpp. Mineya Toru, op. citēts. 
²⁴  Pēc prof. Hoang Xuân Hãn, Chữ nôm sākotnēji balstījās uz fonētisko principu. Tikai vēlāk tas kļuva ideogrāfisks, apvienojot divus elementus: fonētisko un nozīmīgo, taču pirms šī pēdējā posma tas bija izmantojis dažus savdabīgus apzīmējumus, kas fonētikai pievienojot, norādīja, ka ķīniešu raksturs, ko izmanto kā fonētisko, ir atšķirīgs kas nozīmē no vjetnamiešu morfēmas, lai to pārstāvētu nôm. 
    Šeit ir fragments no viņa pētījuma par Girolamo Maiorica nedarbiem šajā jautājumā: “Les Vjetnamas iedzīvotāji, kas ir gatavi, un ir kļuvuši par kataraktīviem, kas ir pirmizrādes kataķēzes, kas ir saistīti ar kaktusa “fonētiku”, kas ir skaņas īpašs, bet neattiecas uz priekšmetu. Enfin la dernière amélioration consiste à remplacer ce signe par une partie idéographique qui est un caractère chinois ayant le même sens que le mot Vjetnams ir jūtams, ka tas ir pārrakstīts, vai, ja, un, sens, genèque, se, ziņotājs, à ce mot, Vietnam. Voici quelques ir piemērs ilustrējošai cette metodei. Le sud se dit Nam 𠄼 lv Vjetnama, mot provenant du caractère Chinois qui se izruna nan lv Chinois aktuāls. Les Vietnamiens ir piemērots karatē, lai pārrakstītu dēlu un motīvu Nam. Vai arī il existe lv Vjetnamas pilsoņi, kas nav atbildīgi par paraugiem Nam qui a deux sens: Cinq et gads. Les Vjetnamas transakts ir dēls, kas ir pazīstams kā karameles Chinois qui veut dire Dienvidu, parfois en lui accolant un signe particulier. C'est la méthode purene fonētika. Iegūstiet lekcijas un teksta veidošanas veicinātāju, ja tas ir pieņemams, piemēram, caractère précédent, tāpēc, ka karatē ir Chinois qui veut dire Cinq ielej le sens Cinq, soit le caractère Chinois qui veut dire gads ielej le sens gads. ” Attiecībā uz iepriekšminēto savdabīgo apzīmējumu Prof. Hoang Xuân Hãn ir pievienojis šādu zemsvītras piezīmi “J'ai décelé sept de ces signes, dont deux semblent se retrouver dans les caractère de Si-Hia maksā qui existait au Nord-ouest de la Chine de l'époque des T'ang jus-qu'à la fin des Dziesma, ce qui me fait penser que les écritures locales des pay limitrophes de la Chine du temps des T'ang pourraient avoir une origine commune d'ordre administratif". 
    Hoàng Xuân Hãn,Giroloam Maiorica, ses oeuvres en langue Vjetnamas konservētāji par Nationale de Paris Bibliothèque”. Archivum Historicum Societatis Iesu Extractum e vol. 1953. gada XXII. Institutum Historicum SI Roma, Borgo Santo Spirito, 5 206. lpp. 
²⁵  Hồ Ngọc Cẩn, op. citētā 166. lpp. Nguyễn Quang Xỹ, Vũ Văn Kính, op. citēts, 165., 508., 859. lpp. 
²⁶  Pēc prof. Kono Rokuro, vjetnamiešu saīsinātā forma 爫 atgādina saīsinātu rakstzīmes formu korejiešu darbības vārdam Par {ha "darīt”} tho Senajā Korejā. Viņš piebilda, ka chữ Nôm ir vārda saīsinātā forma 羅 {bija "līdz būt”}. Tas mums arī atgādina līdzīgu saīsinājumu korejiešu valodā tho (). Kono Rokuro, op. citētā 101. lpp. Skat. arī Mineya Toru, Annango, 860. lpp. 
²⁷  Nguyn Quang Xỹ, Vũ Văn Kính, op. citēts, Lời Nói đầu (priekšvārds) lappuse viii. 
²⁸  Kanagae Nobumitsu, 鐘 ヶ 江信光: 中國 語 辭典 - Zhonguo yididian [Từ điển tiếng Trung Quốc], 大學 書 林, 昭和 四十 七年 [1972], 612. lpp.

PIEZĪMES:
** Sadaļu virsrakstu, treknus tekstus un attēloto sēpijas attēlu ir iestatījis Ban Tu Thu nekāhdiavietnamoc.com.
◊ Avots: Sino-Nom pētījumu institūts.

BAN TU Thu
03 / 2020